Vardarbība bērnībā un tās radītās bioloģiskās izmaiņas smadzenēs

Jau gadiem psihiatri zina, ka vardarbība bērnībā, rada paaugstinātu risku, ka bērnam vēlākā dzīvē būs garīga rakstura problēmas, trauksme, depresija, atkarības problēmas un tieksme uz pašnāvību.
Saistība nepārstiedz, bet zinātnieki uzdod jautājumu: vai vardarbība izraisa bioloģiskas izmaiņas, kas rada paaugstinātu risku vēlāk iegūt garīga rakstura saslimšanas?
Viena no atšķirībām, ko zinātnieki ir atraduši, ir saistīta ar kortizonu. [...]

Holesterīns un smadzeņu funkcionalitāte

Zinātnieki no “Iowa State University” saka, ka holesterīna mazinošās zāles mazina arī smadzeņu darbības funkcionalitāti.
Pēc pētījuma datiem viņi apraksta, ka samazinot holesterīna izdalīšanos aknās, tas samazinās arī smadzenēs. Holesterīns ir vitāli nepieciešams efektīgai smadzeņu funkcionēšanai.
Holesterīns smadzenēs ir nepieciešams neirotransmiteru ražošanai, kas ietekmē cilvēka atmiņu un to, cik gudrs viņš ir.
Protams, tas nenozīmē, jo aukstāks [...]

Vīrieša un sieviešu Smadzenes atšķirīgi reaģē, skatoties gleznas

Skatoties uz gleznu, sievietei vienādi aktivizējas visas smadzenes zonas, bet vīrietim vairāk labā smadzeņu puslode nekā kreisā.
Šo atšķirību zinātnieki skaidro ar to, ka sieviešu un vīriešu smadzenes atšķirīgi uztver telpas informāciju.

Diēta un demence

Zinātnieki pēta sakritību starp diētu, diabētu un aptaukošanās saistību ar demences attīstību. Zinātnieki, pieņem, ka demence varētu arī nebūt tieši saistīta ar izmaiņām smadzenēs, bet gan ar imūnsistēmu.
Avots: http://www.2theadvocate.com/features/people/40061202.html

Par smadzeņu potenciālu

Agrāk (pirms 1996. gada) tika uzskatīs, ka cilvēka atmiņa ir atkarīga no tā, cik daudz smadzeņu šūnas – neironu ir katram cilvēkam. Jo vairāk, jo gudrāks cilvēks. Par šādu pieņēmu kalpoja pētījumi, ka gudriem cilvēkiem ir par 20% vairāk neironu, piemēram Albertam Eišteinam, lai gan tieši šis fakts nav pierādīts.
1972. gadā EU zinātnieks apgalvoja, ka [...]