98% no tā, ko šobrīd zinātnieki zina par smadzenēm,
ir atklāts kopš 1996. gada.
80% zināšanu un informācijas, ko mēs uzskatījām par patiesību par smadzenēm pirms 1995. gada, izrādās ir aplami!!! Zinātne smadzeņu izpētē attīstās neprātīgā ātrumā!

Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kurš ir atbildīgs par uzvedību. Smadzenes atrodas galvā un tās no ārpuses aizsargā galvaskauss. Smadzeņu galvenais uzdevums ir apstrādāt informāciju, ko ķermenis iegūst izmantojot visas piecas maņas: redzi, dzirdi, garšu, ožu un tausti.

Cilvēka smadzenēs ir apmēram 100 miljardi šūnu jeb neironi, kas atrodas dažādos smadzeņu centros un vismaz 10 reizes vairāk neiroglijas šūnu. Pētnieki tradicionāli ir uzskatījuši, ka neironi, kas atrodas kustību centros, saņemot signālus no apziņas centriem, dod impulsu darbības uzsākšanai, bet patiesībā tas nemaz nav tik vienkārši. Viņi ir atklājuši īpašas smadzeņu šūnas, kuras sauc par spoguļneironiem. Tas devis smadzeņu pētniekiem nopietnu vielu pārdomām. Izrādās, ka tādas cilvēkā augsti attīstītas īpašības kā spēja iejusties cita ādā, apgūt zināšanas un izmantot saziņai valodu kontrolē ne vien mūsu apziņas neironi, bet lielā mērā jaunatklātās šūnas, kuras tieši saistītas ar mūsu fizisko kustību aparātu.

Galvas smadzenes cilvēkam (arī dzīvniekam) ir orgāns, kas nelīdzinās nevienam citam orgānam. Galvas smadzenes ļauj domāt, bet joprojām daudzi smadzenēs notiekošie procesi pilnībā nav izprasti. Cilvēka smadzeņu masa ir apmēram 1,5 kg un tilpums 1,5 l.

Vidējais smadzeņu svars ir 1,3 -1,4 kg pieaugušajam vai 350-400 g jaundzimušajam.

Smadzenes sastāda 2% no pieauguša cilvēka svara.

Smadzeņu sastāvs 77-78% ūdens, 10-12% lipīdi, 8% proteīna, 1% ogļhidrāta (muskuļiem attiecīgi 75% ūdens un 5% lipīdi).

Smadzeņu garozas kopējā virsma ir 2 500 kvadrātcentimetri

Procentuāli smadzeņu daļas iedalās: pieres daiva 41%; deniņu daiva 22%; paura daiva 19%; pakauša daiva 18%

Smadzenes patērē vidēji 20-25% cilvēka ieelpotā skābekļa.

Smadzenes patērē vidēji 30% no cilvēka kopējās patērētās enerģijas.

Galvas smadzeņu uzbūve

Smadzeņu garoza

Smadzeņu garoza ir smadzeņu pusložu ārējā daļa, tās virsmu palielina krokas. Garozā noris augstākā neirālā darbība jeb domāšana. Smadzeņu garozā ir baltā un pelēkā viela. Ārējo slāni veido pelēkā viela (neironu šūnu ķermeņi), zem tās atrodas baltā viela (neironu šūnu izaugumi).

Starpsmadzenes

Starpsmadzenes sastāv no talāma un hipotalāma un tās atrodas vidussmadzeņu priekšpusē. Tās nodrošina termoregulāciju, regulē vielmaiņu, tajās ir iešanas, skriešanas, peldēšanas refleksu centri. Starpsmadzenes pārvada impulsus no redzes, dzirdes, taustes receptoriem uz smadzeņu garozu.

Vidussmadzenes

Vidussmadzenes atrodas tilta priekšā, uztur muskuļu tonusu, kontrolē sarežģītas reflektoriskas kustības.

Smadzenītes

Smadzenītes nosedz iegarenās smadzenes un tiltu no mugurpuses. Smadzenītes ir mazas pāra struktūras (var salīdzināt ar valrieksta divām pusēm). Tās saņem impulsus no muskuļiem, saitēm, locītavām, nodrošina līdzsvaru, koordinē kustības.

Tilts

Tilts atrodas iegareno smadzeņu priekšpusē. Palīdz regulēt elpošanu. Caur tiltu iet nervu ceļi, kas savieno galvas smadzenes un muguras smadzenes, kā arī nervu ceļi, kas savieno smadzeņu puslodes ar smadzenītēm.

Iegarenās smadzenes

Iegarenās smadzenes ir muguras smadzeņu turpinājums. Tas regulē sirdsdarbību, elpošanu, asinsspiedienu. Tajās atrodas arī rīšanas, klepošanas, šķaudīšanas, vemšanas refleksu centri. Caur iegarenajām smadzenēm iet visi nervu ceļi, kas nodrošina saziņu starp muguras smadzenēm un galvas smadzenēm.

Smadzeņu saiklis

Smadzeņu saiklis ir nervu tilts starp abām smadzeņu puslodēm, jo puslodes funkcionē kā viena vienība. Ja viena smadzeņu puse kaut ko iemācās (sajūt priekšmetu ar vienu roku ), informācija tiek nosūtīta arī uz otru puslodi.

Smadzeņu puslodes

Smadzeņu puslodes ir lielākā un nozīmīgākā cilvēka smadzeņu daļa. Puslodes ir intelekta centrs. Katrā smadzeņu puslodē ir 4 daivas, katrā daivā ir dažādu receptoru centri.

Labā smadzeņu puslode

Intuitīvais prāts, fokusējas uz viļņiem, zin patiesību – var fantazējot izkropļot -£ ritms

Sintēze
Telpisks
Veselums
Noslēgtība
Intuīcija
Emocijas
Pieredze
Jūtas
Pasivitāte
Tumsa
Zemapziņa
Klusēšana
Mēness
Negatīvisms
Poēzija, iztēle
Māksla
Subjektivitāte
Analoģija

Labās smadzeņu puslodes pozitīvie aspekti

Pozitīvas emocijas, prieks, labvēlība, apmierinātība.

Labās smadzeņu puslodes negatīvie aspekti

Šaubas, aizspriedumi, letarģija, vainas apziņa, fanātisms, žēlums pret sevi, bailes, sapņošana, atkarības no kaut kā, pornogrāfija, seksuālā izlaidība, melnā maģija.

Kreisā smadzeņu puslode

Racionālais prāts, fokusējas uz daļiņām, izsecina rezultātu – var kļūdīties -ß ritms

Analīze
Divdimensiju
Daļa
Atvērtība
Intelekts
Loģika
Argumenti
Domāšana
Aktivitāte Gaisma
Apziņa
Runa
Saule
Pozitīvisms
Precīzas zinātnes
Likums
Objektivitāte
Fakti, skaitļi

Kreisā smadzeņu puslodes aspekti ir darbība, aktivitāte, nākotne, vēlmes, virsapziņa. Ja tā pārāk aktīva, cilvēks ir egoistisks, patmīlīgs, agresīvs, paralizē emocionālo pusi un vairs nespēj pielietot viņam piemītošo gudrību.

Kreisās smadzeņu puslodes pozitīvie aspekti

Fiziskā un prāta aktivitāte, radošais potenciāls un pozitīva pašcieņa.

Kreisās smadzeņu puslodes negatīvie aspekti

Egoisms, ātra daba, vēlme dominēt, izmantot citus, godkārība, nekaunība, fanātisms, askētisms.

Smadzeņu apasiņošana

Smadzeņu šūnu energoapgādi par 100% veic glikoze. Smadzenes nevar uzkrāt glikozi, tādēļ tās ir pilnīgi atkarīgas no glikozes, kas cirkulē asinīs. Ja smadzenes netiek apasiņotās, tad 8-10 sekunžu laikā iestājas bezsamaņa. 40-110 sekundes bez apasiņošanas, jau izraisa refleksu zušanu.

Kas ir nepieciešams smadzeņu attīstībai?

B grupas vitamīni ir nepieciešami neirotransmitteru (vielas, kuras pārnes informāciju nervu sistēmā) sintēzei un funkcionēšanai, kā arī piedalās nervu sistēmas attīstībā un mielīna – nervu aizsargājoša apvalka – veidošanā. Kā organisms var iegūt B vitamīnu? B1 – no maizes, gaļas, dārzeņiem; B6 – tāpat, kā arī piena produktos; B12 – olās, zivīs, gaļā un piena produktos; folskābe – visvairāk zaļumos, piem., spinātos, arī kopā ar citiem B grupas vitamīniem. Mūsdienās dažādi pārtikas produkti speciāli tiek bagātināti ar vitamīniem, lai cilvēks tos saņemtu pietiekošā daudzumā.

No ogļhidrātiem svarīgākā loma ir glikozei, kura nodrošina galvas smadzenēm enerģijas resursus.

Ļoti liela loma ir tieši taukvielām jo tās veido 60% no galvas smadzeņu audiem. Tauki ir tikpat nozīmīgi nervu sistēmas uzbūvē, kā kalcijs kaulaudiem. Pateicoties taukiem, nervu šūnas var augt, veidot jaunas saistības ar citiem neironiem, paralēli veidojas arī mielīna apvalki.

Taukus iedala piesātinātās un nepiesātinātās taukskābēs. No polinepiesātinātām taukskābēm visnozīmīgākās nervaudiem ir ALA (alfalinolenskābe), EPA, DHA (dokozaheksaēnskābe), Omega-3 un Omega-6 taukskābes. Ne velti DHA taukskābe ir atrodāma mātes pienā, jo tā ir nepieciešama jaundzimušā nervu sistēmas attīstībai! Vēlāk cilvēks to saņem ar uzturu. Nepieciešamas taukskābes lielā daudzumā ir atrodamas treknajās jūras zivīs.

Neironi

Neironi ir elektriski uzbudināmas šūnas, tās arī spēj ģenerēt elektrisko uzbudinājumu un vadīt to signāla viedā. Neironi sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem, tās ir augsti attīstītas struktūras ar plašu membrānu tīklu. Neirons vada elektrisko uzbudinājumu impulsa veidā ar ātrumu 100 m/s

Cilvēkam neironu skaits ir no 10 miljardiem līdz l triljonam

Vidēji cilvēka smadzenēs ir 100 miljardi neironu

Sieviešu smadzeņu garozā ir 19,3 miljardi neironu

Vīriešu smadzeņu garozā ir 22,8 miljardi neironu

Smadzenēs ir 10 piecpadsmitajā jeb 1,000,000,000,000,000 sinapšu, kas ir aptuveni pusmiljarda sinapšu vienā kubik milimetrā.

Vienā sinapses pūslītī ir ap 5000 neirotransmiteru (Kandel et al., 2000, p. 277)

Sinapšu skaits smadzeņu garozā 0.15 quadrillioni

Agrā grūtniecības periodā neironi aug ar ātrumu 250,000 neironi minūtē.

Vidēji dienā mēs zaudējam aptuveni 85 000 neironus, kas gadā ir 31 miljons neironu.

Pēc cita aprēķina mēs katru sekundi zaudējam vienu neironu!

Neironu skaita atšķirības labajā un kreisajā smadzeņu puslodē ir tā, ka par 186 miljoniem neironu vairāk ir kreisajā smadzeņu puslodē nekā labajā.

Savstarpēja sazināšanos starp neironiem jeb transmisiju nodrošina ķīmiskas vielas – neirotransmiteri. Smadzeņu šūnu energoapgādi par 100% veic glikoze. Smadzenes nevar uzkrāt glikozi, tādēļ tās ir pilnīgi atkarīgas no glikozes, kas cirkulē asinīs.

Tipiskam neironam ir 1 000 – 10 000 savienojumu ar citiem neironiem.

Smadzeņu viļņi

EEG – beta wave frequency = 13 to 30 Hz
EEG – alpha wave frequency = 8 to 13 Hz
EEG – theta wave frequency = 4 to 7 Hz
EEG – delta wave frequency = 0.5 to 4 Hz

>>> Šis materiāls ir izstrādes stadijā un tiek papildināts>>>

>>> Ja arī Tev ir raksti par un ap smadzenēm, laipni lūgtum piedalīties šīs lapas veidošanā>>>