<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>RigaBrain &#187; Atmiņa</title>
	<atom:link href="http://www.rigabrain.com/blog/tag/atmina/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.rigabrain.com/blog</link>
	<description>Treniņi smadzeņu darbībai. Brain trainings.</description>
	<lastBuildDate>Sat, 31 Jul 2010 09:58:03 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.0</generator>
		<item>
		<title>Kāpēc atmiņas zudums ir selektīvs?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2010/07/10/kapec-atminas-zudums-ir-selektivs/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2010/07/10/kapec-atminas-zudums-ir-selektivs/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 10 Jul 2010 15:50:57 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atmiņa]]></category>
		<category><![CDATA[Brokā lauks]]></category>
		<category><![CDATA[faktu atmiņa]]></category>
		<category><![CDATA[hipokamps]]></category>
		<category><![CDATA[personiskās atmiņas]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu bojājumi]]></category>
		<category><![CDATA[Vernikes lauks]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=3766</guid>
		<description><![CDATA[Kad cilvēks zaudē atmiņu, bieži pazūd tikai daļa no agrāk iegaumētās atmiņas. Mūsdienās noskaidrots, ka eksistē daudzas atmiņas formas. Atkarībā no tā, kurš smadzeņu apgabals ir bojāts, ir atkarīgs arī atmiņas zaudējuma veids. Ja ticis skarts hipokamps, cilvēks zaudē lielāko daļu personisko atmiņu, toties ir saglabātas, piemēram, zināšanas matemātikā, vēsturē, valodas prasme u.tml. (tātad šis [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2010/07/10/kapec-atminas-zudums-ir-selektivs/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kā palielināt smadzeņu šūnu daudzumu un uzlabot smadzeņu darbību?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2010/04/06/ka-palielinat-smadzenu-sunu-daudzumu-un-uzlabot-smadzenu-darbibu/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2010/04/06/ka-palielinat-smadzenu-sunu-daudzumu-un-uzlabot-smadzenu-darbibu/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 06 Apr 2010 09:42:59 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ieteikumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atmiņa]]></category>
		<category><![CDATA[hipokampus]]></category>
		<category><![CDATA[neiroģenēze]]></category>
		<category><![CDATA[neironi]]></category>
		<category><![CDATA[Smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[Sports]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=2829</guid>
		<description><![CDATA[Agrāk zinātnieku vidū pastāvēja uzskats, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas smadzenēs vairs neveidojas jaunas šūnas. Taču šī pārliecība mainījās pagājušā gadsimta 90-to gadu nogalē Selka Institūtā ar pelēm veikto pētījumu rezultātā. Neiroloģijas zinātnieks Freds H. Geidžs kopā ar kolēģiem pētīja smadzeņu paraugus no pelēm pēc tam, kad tās bija izpildījušas labirinta testu. Viņu atklājumi izmainīja [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2010/04/06/ka-palielinat-smadzenu-sunu-daudzumu-un-uzlabot-smadzenu-darbibu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Klienta atsauksme: Spēja nedusmoties un labas attiecības ar ģimeni</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2009/12/28/klienta-atsauksme-speja-nedusmoties-un-labas-attiecibas-ar-gimeni/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2009/12/28/klienta-atsauksme-speja-nedusmoties-un-labas-attiecibas-ar-gimeni/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 28 Dec 2009 17:46:18 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain atsauksmes]]></category>
		<category><![CDATA[Atmiņa]]></category>
		<category><![CDATA[Attiecības]]></category>
		<category><![CDATA[domas]]></category>
		<category><![CDATA[dusmas]]></category>
		<category><![CDATA[garastāvokļa svārstības]]></category>
		<category><![CDATA[koncentrēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[stabilitāte]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://smadzenes.lv/?p=1703</guid>
		<description><![CDATA[Santa, 26 gadi, bezdarbniece: &#8220;Atnākot manas lielākās problēmas bija grūtības koncentrēties, slikta atmiņa, un garastāvokļa svārstības. Ļoti bieži biju dusmīga uz apkārtējiem cilvēkiem bez redzama iemesla. Dusmojos uz radiem, mēdzu pat nerunāt ar viņiem kādu laiku. Pēdējās nedēļas laikā  nevienu reizi neesmu dusmojusies. Labāk varu sakopot domas. Jūtos ļoti stabili. Ļoti labas attiecības ar ģimeni. [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2009/12/28/klienta-atsauksme-speja-nedusmoties-un-labas-attiecibas-ar-gimeni/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Klientes atsauksme: ir uzlabojušās attiecības ar tuvajiem cilvēkiem</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2009/12/18/klientes-atsauksme-ir-uzlabojusas-attiecibas-ar-tuvajiem-cilvekiem/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2009/12/18/klientes-atsauksme-ir-uzlabojusas-attiecibas-ar-tuvajiem-cilvekiem/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 18 Dec 2009 11:38:38 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain atsauksmes]]></category>
		<category><![CDATA[apķērība]]></category>
		<category><![CDATA[Atmiņa]]></category>
		<category><![CDATA[Attiecības]]></category>
		<category><![CDATA[emocionālā stabilitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Stress]]></category>
		<category><![CDATA[tuvie cilvēki]]></category>
		<category><![CDATA[uztveres spējas]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://smadzenes.lv/?p=1690</guid>
		<description><![CDATA[Skolotāja, 32 gadi: &#8220;Uz RigaBrain atnācu, galvenokārt, lai uzlabotu atmiņu, uztveres spējas, apķērību. Jūtu, ka šīs lietas ir pilnveidojušās. Kā arī esmu emocionāli stabilāka, daudz veiksmīgāk tieku galā ar stresa situācijām. Ir uzlabojušās attiecības ar tuvajiem cilvēkiem.&#8221; ______ Ja Tev bija saistošs šis ieraksts, tad Tevi varētu interesēt arī šie raksti: Klientu atsauksmes 2009 &#8211; [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2009/12/18/klientes-atsauksme-ir-uzlabojusas-attiecibas-ar-tuvajiem-cilvekiem/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Stress un mācīšanās</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2009/10/28/stress-un-macisanas/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2009/10/28/stress-un-macisanas/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 28 Oct 2009 15:36:25 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atmiņa]]></category>
		<category><![CDATA[hipokampus]]></category>
		<category><![CDATA[mācīšanās]]></category>
		<category><![CDATA[sieviete]]></category>
		<category><![CDATA[sieviete un vīrietis]]></category>
		<category><![CDATA[Stress]]></category>
		<category><![CDATA[vīrietis]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://smadzenudarbiba.lv/?p=1407</guid>
		<description><![CDATA[Hipokampus uz akūtu un hronisku stresu žurku tēviņiem reaģē savādāk nekā žurku mātītēm. Treisija Šora (Tracey J.Shors) un viņas kolēģi no Rutgersas Universitātes savos pētījumos secināja, ka īslaicīga stresa gadījumā tēviņiem hipokampus neironiem biežāk novēroja dendrītu izaugumu veidošanos, kamēr mātītēm izaugumu skaits samazinājās. Ar šo izaugumu palīdzību dendrīti saņem kairinājuma signālus no cietiem neironiem. Ņemot [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2009/10/28/stress-un-macisanas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Viens ābols spēj uzlabot atmiņu</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2009/10/28/viens-abols-spej-uzlabot-atminu/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2009/10/28/viens-abols-spej-uzlabot-atminu/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 28 Oct 2009 13:22:19 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ieteikumi]]></category>
		<category><![CDATA[ābols]]></category>
		<category><![CDATA[Atmiņa]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://smadzenudarbiba.lv/?p=1396</guid>
		<description><![CDATA[Jūs taču esat dzirdējis apgalvojumu, ka apēdot vienu ābolu dienā, ārstu nevajadzēs apmeklēt, vai ne? Izrādās, ka ir veikts jauns pētījums, kas pierāda, ka katru dienu apēdot pāris ābolu, nevajadzēs apmeklēt neirologu. „Ābolos pietiekamā daudzumā ir antioksidanti, kas paaugstina atmiņas procesu nodrošināšanai nepieciešamā neiromediatora acetilholīna līmeni, kas ar gadiem samazinās,” apgalvo Masačūsetas Universitates Lovelas molekulārās [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2009/10/28/viens-abols-spej-uzlabot-atminu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>RigaBrain pārdomas: atmiņa un nākotnes iztēle</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/26/rigabrain-pardomas-atmina-un-nakotnes-iztele/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/26/rigabrain-pardomas-atmina-un-nakotnes-iztele/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 26 Aug 2009 05:48:08 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ieteikumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atmiņa]]></category>
		<category><![CDATA[iztēle]]></category>
		<category><![CDATA[kino]]></category>
		<category><![CDATA[kvantu fizika]]></category>
		<category><![CDATA[nākotne]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu centri]]></category>
		<category><![CDATA[vizualizācija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://smadzenudarbiba.wordpress.com/?p=1054</guid>
		<description><![CDATA[Vai atmiņa ir nepieciešama nākotnes radīšanai iztēlē? Varbūt, bet fakts ir tāds, ka, atsaucot atmiņā notikumus vai domājot par nākotnes iespējamajiem notikumiem, proti, vizualizējot, smadzenēs aktivizējas vieni un tie paši smadzeņu centri. Kvantu fizikā arī runā par to, ka cilvēks nespēj iztēlē radīt to, ko viņš nav redzējis. Tad sanāk, ka cilvēks var iztēloties tikai [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/26/rigabrain-pardomas-atmina-un-nakotnes-iztele/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Holesterīns un smadzeņu funkcionalitāte</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/04/holesterins-un-smadzenu-funkcionalitate/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/04/holesterins-un-smadzenu-funkcionalitate/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 04 Aug 2009 13:44:05 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[aknas]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atmiņa]]></category>
		<category><![CDATA[Ēšanas problēmas]]></category>
		<category><![CDATA[holesterīns]]></category>
		<category><![CDATA[neirotransmiteri]]></category>
		<category><![CDATA[Smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu funkcionalitāte]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://smadzenudarbiba.wordpress.com/?p=979</guid>
		<description><![CDATA[Zinātnieki no &#8220;Iowa State University&#8221; saka, ka holesterīna mazinošās zāles mazina arī smadzeņu darbības funkcionalitāti. Pēc pētījuma datiem viņi apraksta, ka samazinot holesterīna izdalīšanos aknās, tas samazinās arī smadzenēs. Holesterīns ir vitāli nepieciešams efektīgai smadzeņu funkcionēšanai. Holesterīns smadzenēs ir nepieciešams neirotransmiteru ražošanai, kas ietekmē cilvēka atmiņu un to, cik gudrs viņš ir. Protams, tas nenozīmē, [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/04/holesterins-un-smadzenu-funkcionalitate/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Par smadzeņu potenciālu</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/01/par-smadzenu-potencialu/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/01/par-smadzenu-potencialu/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 01 Aug 2009 15:05:06 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Alberts Einšteins]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atmiņa]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēka ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[dendrīti]]></category>
		<category><![CDATA[Domāšana]]></category>
		<category><![CDATA[gudrība]]></category>
		<category><![CDATA[gudrs cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[Inteliģence]]></category>
		<category><![CDATA[Kā uzlabot smadzeņu darbību?]]></category>
		<category><![CDATA[neironi]]></category>
		<category><![CDATA[neironu savienojumi]]></category>
		<category><![CDATA[Pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu potenciāls]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu šūnas]]></category>
		<category><![CDATA[veiksmīgs cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[zinātnes jaunākie atklājumi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://smadzenudarbiba.wordpress.com/?p=944</guid>
		<description><![CDATA[Agrāk (pirms 1996. gada) tika uzskatīs, ka cilvēka atmiņa ir atkarīga no tā, cik daudz smadzeņu šūnas &#8211; neironu ir katram cilvēkam. Jo vairāk, jo gudrāks cilvēks. Par šādu pieņēmu kalpoja pētījumi, ka gudriem cilvēkiem ir par 20% vairāk neironu, piemēram Albertam Eišteinam, lai gan tieši šis fakts nav pierādīts. 1972. gadā EU zinātnieks apgalvoja, [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/01/par-smadzenu-potencialu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Ūdens un Smadzeņu darbība</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/01/udens-un-smadzenu-darbiba/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/01/udens-un-smadzenu-darbiba/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 01 Aug 2009 14:02:27 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ieteikumi]]></category>
		<category><![CDATA[asinis]]></category>
		<category><![CDATA[Atmiņa]]></category>
		<category><![CDATA[Kā uzlabot smadzeņu darbību?]]></category>
		<category><![CDATA[ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[Koncentrēšanās spējas]]></category>
		<category><![CDATA[pazemināts asinsspiediens]]></category>
		<category><![CDATA[radošās idejas]]></category>
		<category><![CDATA[slāpes]]></category>
		<category><![CDATA[Smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu darbīoba]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://smadzenudarbiba.wordpress.com/?p=940</guid>
		<description><![CDATA[Jūsu smadzenes ir 1-2% no jūsu ķermeņa svara, bet izmanto 30% no ķermeņa patērētā ūdens. Tāpēc, pat niecīgi samazinot ūdens patēriņu, tas būtiski ietekmē mūsu smadzeņu darbību. Un &#8220;vājāka&#8221; smadzeņu darbība ietekmē atmiņu un mācīšanās spējas. Un atcerieties arī to, ka pazemināts asinsspiediens ietekmē ūdens pieplūdumu smadzenēm, jo 45% no ķermeņa ūdens ir asins sastāvā [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2009/08/01/udens-un-smadzenu-darbiba/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
