Vai ir iespējams ”iemācīties redzēt”? Atsaucoties uz pētījumu, kurā noskaidrots, ka spēju redzēt neredzamus stimulus iespējams trenēt, „Journal of Vision” publicējis rakstu par to, kā šis atklājums varētu palīdzēt aklredzes pacientu ārstēšanā.
Rokvilā, Mērilendā (Rockville, MD). Lai arī tiek uzskatīts, ka mēs redzam visu, kas ir mūsu redzes laukā, tomēr patiesībā smadzenes veic atlasi un izvēlas stimulus, kas nonāk līdz mūsu apziņai. Redzes izpētes asociācijas (Association for Research in Vision) nesen veiktā pētījumā, kas publicēts oftalmoloģijas žurnālā „Journal of Vision”, atklāts, ka smadzenēm iespējams iemācīt apzināti redzēt neredzamus stimulus.
Max Planck Smadzeņu izpētes institūta Vācijā vadošais zinātnieks Kaspars Švedrziks (Caspar Schwiedrzik) uzskata, ka smadzenes ir orgāns, kas nepārtraukti pielāgojas apstākļiem un tām iespējams „iemācīt” vizuālo uztveri veikt labāk.
„Līdz šim nebija noskaidrots, vai iespējams trenēt smadzeņu raksturīgāko iezīmi – spēju veidot apziņu,” saka Švedrziks. „Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka nepastāv noteikta robeža starp lietām, ko mēs uztveram un ko neuztveram. Šī robeža ir nenoteikta.”
Zinātnieki subjektiem ar normālu redzi rādīja divus atšķirīgas formas priekšmetus – kvadrātu un rombu, vienu no tiem uzreiz aizsedzot. Subjektiem tika lūgts identificēt redzēto priekšmetu formas. Testu sākumā subjekti neredzēja pirmo priekšmetu, taču jau pēc piecām eksperimenta sesijām subjekti spēja identificēt gan kvadrātu, gan rombu.
Smadzeņu apzinātas redzēšanas spējas trenēšana varētu palīdzēt cilvēkiem, kuriem insulta vai traumas rezultātā ir bojāts primārais smadzeņu garozas redzes centrs. Pacienti, kuriem ir aklredze, nevar redzēt apzināti, taču pastāv apstākļi, kādos smadzenes spēj reproducēt vizuālu attēlu. Harvardas Medicīnas skolā pagājušajā gadā veiktajā pētījumā tika atklāts, ka cilvēks, kam ir aklredze, spēj pārvietoties pa gaiteni, apejot tajā novietotos šķēršļus, lai arī viņš tos neredz.
„Kā tika noskaidrots mūsu pētījumā, cilvēkiem ar aklredzi vismaz daļēji ir iespējams atgūt spēju apziņā veidot vizuālu attēlu. Tas nozīmē, ka mūsu pētījuma rezultāti paver iespējas jauniem pētījumiem, kā arī tos iespējams izmantot kortikālā akluma pacientu ārstēšanā,” apgalvo Švedrziks.
Filed under: Pētera blogs | Tagged: pētījums, Redze
