Smadzeņu Darbība

KATRS seans ikvienam cilvēkam ir unikāls un individuāls!

Piedāvāju “ieskatīties”vienas RigaBrain klientes personīgajā pieredzē:

Kliente ir apmeklējusi tikai trīs seansus un turpina to apmeklējumu.

“Vēlos pastāstīt par piedzīvotām sajūtām RigaBrain seansu laikā, kā arī par to, kā jūtos pēc tiem.

Pirmā seansa laikā, skanot mūzikai, dzirdamie trokšņi man traucēja un šķita nepatīkami. Izskaidrot to varu ar to, ka šīs skaņas sajutu noteiktā galvas daļā kā spiedīgas un nedaudz smeldzīgas. Tādēļ vēlējos piefiksēt un panākt to stāvokli, lai iespējams ilgāk varētu klausītie mūziku bez „liekajiem trokšņiem”.

Manīju, ka reizēm mans ķermenis ir sasprindzis un sprandas rajonā manāmas noguruma sāpes. Ievilku elpu un centos atslābināt to, lai sevi koncentrētu uz notiekošo galvā.

Tieši pēc seansa bija patīkams nogurums un neliela eiforija, kas pārtapa par gandarīju. Bija pacilāts noskaņojums.

Otrā seansa laikā pamanīju, ka, lai sasniegtu stāvokli, kad skan viendabīgi mūzika bez traucējumiem, jāsajūt savas kreisās puslodes smadzenes lejas rajons, zem pakauša. Šo sajūtu nebija viegli noturēt. Piefiksēju, ka mans ķermenis ir sasprindzis. Centos atbrīvoties un vienlaicīgi nepazaudēt sajūtu, ko iepriekš jau minēju. Seansa vidū sāka acīs riesties asaras. Pie sevis vēl nodomāju: „Interesanti, no kā? Sevī nejūtu ne prieka, ne bēdas! Tātad, tikai fiziski tek”! Tas tik tiešām sevī radīja izbrīnu. Kādu laiku tas tā notika un kādā brīdī arī pārstāja. Konstatēju, ka jau esmu nogurusi.

Pēc seansa tas pats gandarījums par sevi un pacilātais noskaņojums. Naktī labs miegs. Nogulēju 12 stundas.

Trešā seansa laikā jau zināju, ko vēlos no sevis panākt. Tas deva lielāku iespēju vēl vairāk koncentrēties uz jaunām sajūtām. Baidījos, ka nelielās galva sāpes būs traucēklis treniņam. Gatava biju asaras slaucīt, bet šoreiz ne kā.

Pēc pirmā mūzikas gabala secināju, ka galvassāpes ir rimušās.

Atkal bija sajūtama kreisā smadzeņu puslode. Sajūtas varu aprakstīt kā vieglas tirpiņas vai kā gaisa burbulīši, kas skrien viens aiz otra pa noteiktu ceļu. Vēlāk šīs sajūtas bija tik spēcīgas, ka šie paši „gaisa burbulīši” skrēja no mugurkaula uz galvu.

Varu teikt, ka treniņa laikā pārņēma vairāki noguruma brīži. Bet, kad ievilku elpu un no jauna saņēmos, viss atkal izdevās. Tas manī radīja lielu prieku.

Pēc seansa bija atgriezušās manas vieglās galvassāpes, kas dienas laikā izplēnēja nemanot. Viegla gaita un labs noskaņojums.

Mans secinājums

Šie treniņi man palīdz: sevi sakārtot; valdīt pār savām emocijām un neņemt pie sirds lietas, kas uz mani neattiecas vai neskar; nostabilizēt nervu sistēmu.”